Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aukle
aukle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; retāk auklis, -ļa, v.
Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
PiemēriPieņemt bērnam aukli.
  • Pieņemt bērnam aukli.
  • ..kāda aukle tamborēja baltas mežģīnes, kamēr viņas pieraugāmais snauda ratiņos..
  • Mana māte teica, ka agrāk nebijis nekādu aukļu. Bērnu vienkārši ielikuši lakatā un pakāruši kārklu zarā, lai šūpo vējmāte.
Avoti: 1. sējums