Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zirdzinieks
zirdzinieks -a, v.
zirdziniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
PiemēriStacijas laukumā neviena zirdzinieka ieraudzīt nevarēja.
  • Stacijas laukumā neviena zirdzinieka ieraudzīt nevarēja.
  • Pie savāktā siena piebrauca zirdzinieki ar čīkstošiem kokasu ratiem, uz kuriem krāva mazākus vai kuplākus vezumus.
  • Kad es pirmo reizi šo ieteku apmeklēju, tieši pretim tai pār Gauju veda kara laiku tilts, būvēts no biezām plankām uz pamatīgiem pāļiem. Pāri braukāja zirdzinieki..
Avoti: 8. sējums