notiesātais
notiesātais -ā, v.
notiesātā -ās, s.
Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
PiemēriTiesas priekšsēdētājam vai tautas tiesnesim pēc notiesātā tuvu radinieku lūguma jādod viņiem iespēja satikties ar notiesāto, kurš atrodas apcietinājumā.
- Tiesas priekšsēdētājam vai tautas tiesnesim pēc notiesātā tuvu radinieku lūguma jādod viņiem iespēja satikties ar notiesāto, kurš atrodas apcietinājumā.
- Ja ar psihisku vai citu smagu slimību saslimis notiesātais, kam piespriesti labošanas darbi, tiesa vienmēr pieņem lēmumu par viņa atbrīvošanu no tālākas soda izciešanas.
- Durvis atrāva un notiesātajiem pavēlēja izkāpt. Mazs klajumiņš meža vidū. Bedre ar dzeltenīgu smilšu kaudzi pie tās.
Avoti: 5. sējums