Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bojeviks
bojeviks -a, v.; novec.
Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
PiemēriFilma man bija pirmais lielais, interesantais darbs. Tā nekļuva par bojeviku.., tomēr to demonstrēja lielākajos kinoteātros.
  • Filma man bija pirmais lielais, interesantais darbs. Tā nekļuva par bojeviku.., tomēr to demonstrēja lielākajos kinoteātros.
  • Alise: Tur [kinoteātrī] šovakar rāda «Peldētāju Zuzannu». Tas ir pasaules bojeviks.
Avoti: 2. sējums