pakaļā
pakaļā apst.; sar.
1.Aizmugurē (kādam, kam).
PiemēriMelnis savu zināja, gāja taisni kā pa stīgu, kas tur pakaļā [pie arkla] notikās, tā nebij viņa darīšana.
2.Tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie.
PiemēriBet oši ar lapām palikuši visiem kokiem pakaļā. Citiem kokiem lapas jau pilnīgi lielas un zaļas, tikai ošu lapas vēl brūnas un šauras.
Stabili vārdu savienojumiBūt priekšā un pakaļā.
Avoti: 6-1. sējums