pakaļbraucējs
pakaļbraucējs -a, v.
pakaļbraucēja -as, s.
1.Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
2.Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
Piemēri«Nu, mīļie, ko nu te vēl darāt?» Grobiņš pēdīgi uzsāka, spieķī atspiedies. «Pakaļbraucēju gaidāt?...»
Avoti: 6-1. sējums