Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakaļdarināt
pakaļdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; parasti nenoteiksmes vai divd. formā; sar.
1.Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
PiemēriVai tad neredzat, ka viss mākslīgais cenšas pakaļdarināt dabiskoļ Mākslīgais reti nāk pats ar savu skaistuma izpratni, tas tikai imitē, imitē...
1.1.intrans.
PiemēriPakaļdarināt ir vieglāk par vieglu, toties pašam atrast jaunas vērtības [tēlotājā mākslā], savu vienreizējo izteiksmi - nesalīdzināmi grūtāk..
2.Viltot (piem., naudu).
Piemēri1517. gadā čehu karalis izlaida vairumā pakaļdarinātu poļu pusgraša monētu, ar kurām pārplūdināja poļu tirgu.
Avoti: 6-1. sējums