Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakaļdarināt
pakaļdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; parasti nenoteiksmes vai divd. formā; sar.
1.Darināt, veidot līdzīgu (kam citam).
PiemēriVai tad neredzat, ka viss mākslīgais cenšas pakaļdarināt dabiskoļ Mākslīgais reti nāk pats ar savu skaistuma izpratni, tas tikai imitē, imitē...
  • Vai tad neredzat, ka viss mākslīgais cenšas pakaļdarināt dabiskoļ Mākslīgais reti nāk pats ar savu skaistuma izpratni, tas tikai imitē, imitē...
  • Taukšķa runa pakaļdarināta kādam tēvabrālim, kas nekad neviena stāsta līdz galam neizstāstīja, aizvien noklīda citur.
1.1.intrans.
PiemēriPakaļdarināt ir vieglāk par vieglu, toties pašam atrast jaunas vērtības [tēlotājā mākslā], savu vienreizējo izteiksmi - nesalīdzināmi grūtāk..
  • Pakaļdarināt ir vieglāk par vieglu, toties pašam atrast jaunas vērtības [tēlotājā mākslā], savu vienreizējo izteiksmi - nesalīdzināmi grūtāk..
2.Viltot (piem., naudu).
Piemēri1517. gadā čehu karalis izlaida vairumā pakaļdarinātu poļu pusgraša monētu, ar kurām pārplūdināja poļu tirgu.
  • 1517. gadā čehu karalis izlaida vairumā pakaļdarinātu poļu pusgraša monētu, ar kurām pārplūdināja poļu tirgu.
Avoti: 6-1. sējums