pakaļējs
pakaļējs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam. Pretstats: priekšējs.
PiemēriAutomobiļa pakaļējais sēdeklis.
2.Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
PiemēriPakaļējā ķepa.
2.1.Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
PiemēriMēles pakaļējā daļa.
3.Tāds, kas atrodas aizmugurē (citiem, līdzīgiem). Arī pēdējais.
PiemēriAp divpadsmitiem pulks bija jau tik noguris, ka ik pusstundu bija jādod tam atpūta, lai pakaļējās rotas varētu pievilkties tuvāk kolonnas galvai.
Stabili vārdu savienojumiPakaļējais mēlenis. Pakaļējās rindas patskanis.
Avoti: 6-1. sējums