Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarkanmatis
sarkanmatis -ta, v.
sarkanmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
Piemēri«Kas ir?» iesaucās Skara, mazs sarkanmatis ar mūsotu seju.
  • «Kas ir?» iesaucās Skara, mazs sarkanmatis ar mūsotu seju.
  • Viņa bija kaulaina, stūraina sarkanmate bez uzacīm, bālu seju..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
Piemēri..sarkanmatis Ivans tā gausi pārmeta krustu..
  • ..sarkanmatis Ivans tā gausi pārmeta krustu..
Avoti: 7-1. sējums