kļaut
kļaut kļauju, kļauj, kļauj, pag. kļāvu; trans.
1.Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
PiemēriKļāvu vaigu pie zemes..
1.1.Spiest, arī virzīt (ķermeņa daļas cieši citu pie citas vai pie ķermeņa).
PiemēriEs tveru viņu [ūdeni], gūstu un turu ilgi ciet, Tas manos kļautos pirkstos kā balta roze zied.
2.Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriMulsu mirkli veras viņš ierocī šai melnā, Tad - kā dārgu piemiņu kļauj to cieši delnās.
2.1.Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
PiemēriLīdz pusnaktij viss klusē, tumsas kļauts.
2.2.Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
PiemēriTavs Gaiziņš tādos horizontos kļauts, Ka dzird pat Kazbeks tavu dainu pūru..
Avoti: 4. sējums