apskurbināt
apskurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
PiemēriStiprs vīns var apskurbināt.
- Stiprs vīns var apskurbināt.
- ..[viņš] centās sevi drīzāk apskurbināt. Ātrā maiņā tukšoja vienu glāzīti pēc otras..
- Salda, reibinoša vīnogu sula apskurbināja mani..
2.Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
PiemēriDažkārt neliels dzejolītis mūs savaldzina un apskurbina, gribam pie tā atkal un atkal atgriezties.
- Dažkārt neliels dzejolītis mūs savaldzina un apskurbina, gribam pie tā atkal un atkal atgriezties.
- Aplausu vētra [pēc runas] apskurbināja veco profesoru.
- Pirmie panākumi apskurbina viņa prātu..
Avoti: 1. sējums