Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meliorators
meliorators -a, v.
melioratore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas strādā meliorācijā. Meliorācijas speciālists.
PiemēriAtdot zemei auglību, dzīvību - tā ir melioratora sūtība.
Avoti: 5. sējums