Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atraitnis
atraitnis -ņa, v.
atraitne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
PiemēriBezbērnu atraitne.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 1. sējums