studēt
studēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Mācīties augstākajā (retāk vidējā) mācību iestādē.
PiemēriStudēt universitātē.
- Studēt universitātē.
- Studēt neklātienē.
- Studējošā jaunatne.
- Pakalns ieradās Rīgā pagājušajā rudenī, lai studētu augstskolā.
- Raiņa māsa bija viena no pirmajām latviešu sievietēm, kas studēja ārzemēs.
- Simsons: Man liekas, es Janku pazīstu labāk nekā tu. Mēs kopā studējām. Fakultātē viņš bija labākais matemātiķis..
1.1.trans. Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
PiemēriStudēt ķīmiju.
- Studēt ķīmiju.
- Studēt mākslas vēsturi.
- Pavasarī Vieziņš beidza vidusskolu, gribēja studēt medicīnu, bet neiekļuva universitātē..
- Studēja mūziku kādā lielpilsētā.
- Ko studēt? Helvigs nevarēja izšķirties. Reizēm viņš domāja par daiļajām mākslām - literatūru un filoloģiju, citreiz par medicīnu un dabas zinātnēm..
2.trans. Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
PiemēriItālijā aizvadītie gadi nav tukša vieta Rubensa mūžā. Viņš kopē Mikelandželo freskas, studē Ticiāna krāsu noslēpumus..
- Itālijā aizvadītie gadi nav tukša vieta Rubensa mūžā. Viņš kopē Mikelandželo freskas, studē Ticiāna krāsu noslēpumus..
- Un no visiem pārdzīvojumiem sapratu, ka cilvēki visu laiku jāstudē, jāpētī..
- Noguldījušas Litu, māte ar Ievu virtuvē studē lielo enciklopēdiju.
- pārn. Var būt, ka nākotne nestudēs Tagadnes runu palus, Bet ar lupu meklēs un līmēs Mūsu saplēsto vēstuļu galus.
Avoti: 7-2. sējums