stublis
stublis -ļa, v.
stubls -a, v.; novec.
Stumbrs (parasti nepārkoksnējies).
Piemēri..vērtīgās [āboliņa] lapiņas nobirst, atliek neēdamā puķe un cieti stubļi.
- ..vērtīgās [āboliņa] lapiņas nobirst, atliek neēdamā puķe un cieti stubļi.
- Kalmes sniedzas līdz zodam, un no ūdens izceltie stubļi atdala sāju, lipīgu sulu.
- Biezi saaugušo kazenāju stubļi kā ar sīkiem kaķēnu nadziņiem skrāpējās gar stilbiem.
Avoti: 7-2. sējums