Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strutainums
strutainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → strutains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIevainojuma strutainums.
2.Vispārināta īpašība → strutains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPārsēju strutainums.
Avoti: 7-2. sējums