strutains
strutains -ais; s. -a, -ā
strutaini apst.
1.Tāds, kurā rodas strutas, tāds, kas satur strutas.
PiemēriStrutainas mandeles.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos. Strutojošs (2).
PiemēriStrutains perikardīts.
2.Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
PiemēriStrutains apsējs.
Avoti: 7-2. sējums