strups
strups -ais; s. -a, -ā
strupi apst.
1.Tāds, kas ir samērā īss, paresns, kam gals nav sašaurināts, smails (par priekšmetiem, veidojumiem).
Piemēri..viņi laida no kājām slaidas mastu priedes, zāģēja.. garas sijas, strupus balstus..
1.1.Par ķermeņa daļu.
PiemēriStrupa aste.
1.2.Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
PiemēriGāzelēdamies nāk Režģa kungs, strups un resns, pilnu seju..
2.Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
Piemēri..Zina [pārdevēja] bija strupa, nekad neielaidās sarunās, palūgta nepaskaidroja, vai šīsdienas biezpiens salds vai ieskābis..
2.1.Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
PiemēriStrupa atbilde.
2.2.Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību).
PiemēriSolvita apķērās, ka izturējusies pārāk strupi. Lai es apsēžoties, viņa uzvārīšot tēju.
3.reti Īss (par laikposmu).
PiemēriIeritinos atpakaļ gultā. Vēl strupu brīsniņu pasildīšos zem segas..
Avoti: 7-2. sējums