Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strutene
strutene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
PiemēriLielā strutene.
  • Lielā strutene.
  • Gar.. sētām aug strutenes, un «īstajā laikā» sievas lasa tās lielos priekšautos. Viņu pirksti kļūst dzelteni, gaisā ilgi paliek smaga, sūra dzeltenās sulas smaka.
  • Vasarā kārpas ar labiem panākumiem var ārstēt, ilgāku laiku ik dienas apziežot ar struteņu vai dzīvības koka sulu.
Avoti: 7-2. sējums