Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strutot
strutot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
PiemēriInfekcijas iedarbība parasti parādās tikai pēc dažām dienām - brūce sāk strutot.
Avoti: 7-2. sējums