strutot
strutot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
PiemēriInfekcijas iedarbība parasti parādās tikai pēc dažām dienām - brūce sāk strutot.
- Infekcijas iedarbība parasti parādās tikai pēc dažām dienām - brūce sāk strutot.
- Mans ievainojums nav smags, bet lode iedzinusi no šineļa gaļā vilnas piku. Tas struto un negrib sadzīt.
- Livingstona kāju čūlas sāka strutot un kļuva dziļākas..
Avoti: 7-2. sējums