Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strutains
strutains -ais; s. -a, -ā
strutaini apst.
1.Tāds, kurā rodas strutas, tāds, kas satur strutas.
PiemēriStrutainas mandeles.
  • Strutainas mandeles.
  • Infekcijas iedarbība parasti parādās tikai pēc dažām dienām - brūce sāk strutot. Tad jau runā ne vairs par inficētu, bet par strutainu brūci.
  • Strutainas krēpas ir dzelteni zaļā krāsā..
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos. Strutojošs (2).
PiemēriStrutains perikardīts.
  • Strutains perikardīts.
  • Strutainais pleirīts.
  • Strutaino meningītu izraisa streptokoki, stafilokoki, meningokoki,.. zarnu un tīfa nūjiņas.
  • ..samērā bieži sastopams acu gļotādas strutains iekaisums - konjunktivīts.
2.Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
PiemēriStrutains apsējs.
  • Strutains apsējs.
  • Strutains palags.
Avoti: 7-2. sējums