Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strupums
strupums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → strūps (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAstes strupums.
2.Vispārināta īpašība → strūps (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKliedera vārdu strupums un skopums Ezeru daudz neapbēdināja.
3.reti Vispārināta īpašība → strūps (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 7-2. sējums