stuburs
stuburs -a, v.; apv.
Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
PiemēriKad mežs apdeg, paliek vieni stuburi.
- Kad mežs apdeg, paliek vieni stuburi.
- ..sīkas [ledus] kristāla zīlītes.. apvija brūnos [egļu] stuburus no celma līdz pazarēm.
- Ar pēdējo nolauzto [ceriņu] stuburu viena kaitēdamās iesita puisim, tas dzīrās zaru atņemt.
Avoti: 7-2. sējums