Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stuburs
stuburs -a, v.; apv.
Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
PiemēriKad mežs apdeg, paliek vieni stuburi.
Avoti: 7-2. sējums