bālēt
bālēt bālu, bāli, bāl, arī bālēju, bālē, bālē, pag. bālēju; intrans.
1.Kļūt bālam (par cilvēku, seju).
PiemēriZēns sarka un bālēja.
2.parasti 3. pers. Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Kļūt gaišam vai gaišākam Balēt (1).
PiemēriLapas rudenī bālē.
2.1.reti Kļūt gaišākam (pēc tumsas) — par debesīm, mākoņiem.
PiemēriBālēja austrumu mala, Svīda jau rīts.
2.2.Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm).
PiemēriZvaigznes bālē.
2.3.pārn. Zust, mazināties (piemēram, par slavu).
Piemēri..slava sāk manāmi bālēt.
3.parasti 3. pers.; poēt. Būt neskaidri saskatāmam.
Piemēri..milzums dūmekļu caur miglas dusmu [biezumu] bāl..
Avoti: 2. sējums