krāvējs
krāvējs -a, v.
krāvēja -as, s.
1.Darītājs → kraut.
2.Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
PiemēriLatviešu un igauņu rokās [14. gadsimtā] palika tikai daži tirdzniecības palīgamati (svērēji, kuģu krāvēji, nesēji, ormaņi..).
- Latviešu un igauņu rokās [14. gadsimtā] palika tikai daži tirdzniecības palīgamati (svērēji, kuģu krāvēji, nesēji, ormaņi..).
- Oskars strādāja par krāvēju, nopelnīja labi.
- Krāvējus [ostā] nomainījuši ostas strādnieki, dokeri mehanizatori ar atbilstošu kvalifikāciju..
3.v. Kraušanas ietaise, ierīce.
PiemēriElevatortipa kaudžu krāvēju var lietot siena novietošanai tiklab stirpās un kaudzēs, kā arī šķūņos un citās telpās.
- Elevatortipa kaudžu krāvēju var lietot siena novietošanai tiklab stirpās un kaudzēs, kā arī šķūņos un citās telpās.
- Perspektīvi ir arī divtonnīgie universālie krāvēji.., kuriem elektroiekārta izgatavota Rīgas elektromašīnu rūpnīcā.
Avoti: 4. sējums