Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pasviest
pasviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
PiemēriPasviest akmeni gaisā.
  • Pasviest akmeni gaisā.
  • Kad viņa pa augšup pasviestu striķi noslidinājās zemē, pat saimniece bij atnākusi paskatīties un papriecāties.
  • Tas atbrīvoja asari no āķa un pa roku galam pasvieda augšā uz krasta.
  • ..viņš pasvieda melnādainajiem sauju zvārgulīšu. Iezemieši, saņēmuši tādas skaistas dāvanas, aiz prieka sāka dejot.
  • pārn. Bet tu man naktī Kā ubagam Pasviedi savu Mēnesi. Un man tagad jāsakopj zeme, Kur viņu iedēstīt.
  • pārn. Izplūdusī degviela apņēma kuģa vietu kā spīdīga aura, saules gaismā brīžiem pasviezdama zaļu, brīžiem tumši violetu..
1.1.Ar sviedienu novietot.
PiemēriViņi.. iebrauca savas režģainās ragavas pašā eglīšu vidū, pasvieda zirgiem pa kušķītim Siena..
  • Viņi.. iebrauca savas režģainās ragavas pašā eglīšu vidū, pasvieda zirgiem pa kušķītim Siena..
  • pārn. Nu ar pašas rokām esmu noārdījusi pēdējo likteņa pasviesto laipu uz tādu dzīvi, ko ļaudis dēvē par laimīgu.
1.2.Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPasviest rokas gaisā.
  • Pasviest rokas gaisā.
  • Zirgs pasviež kājas gaisā.
  • Ceplis pasvieda savu saraudāto seju atpakaļ un ieraudzīja policijas kārtībnieku..
  • Kājas [zirgam].. resnas, spēcīgas un labiem nagiem, tikai celt viņš tās lāga negribēja un, kad drusku piedūra ar pātagas kātu, nikni, kā sperdams, pasvieda augšā.
  • Visu laiku viņš bija sēdējis, gandrīz nemainīdams stāvokli... Bet tagad viņš pēkšņi paliecās uz priekšu un pasvieda galvu augšā.
  • Ūsas viņam saspura kā ezim sari, viņš pasvieda galvu atpakaļ..
Stabili vārdu savienojumiPasviest galvu.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriJa viņš nebūtu paredzējis sadursmes iespēju, viņam pietrūktu laika pasviest auto sānis no ceļa un nobremzēt.
  • Ja viņš nebūtu paredzējis sadursmes iespēju, viņam pietrūktu laika pasviest auto sānis no ceļa un nobremzēt.
  • Negaidīti liels vilnis pasviež kuģi, pēc tam uzšļācas uz klāja un izšķīst pret pakaļgala virsbūvi.
  • Pēkšņi atskanēja griezīga kaukoņa. Drausmīga detonācija pasvieda mūsu patvertnes dēļu sienas gaisā, uz galvas bira smiltis.
2.Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
PiemēriZem kājām sils šeit bija izklājis savus sūnu pēļus un spilvenus. Uz tādiem ir labi gulēt, ja vien var pasviest zem sāniem kādu brezenta gabalu..
  • Zem kājām sils šeit bija izklājis savus sūnu pēļus un spilvenus. Uz tādiem ir labi gulēt, ja vien var pasviest zem sāniem kādu brezenta gabalu..
  • Viņš apsēdās, un to tūliņ ielenca pārējie studenti. Inga pasvieda mēteli un notupās viņam pie kājām.
  • ..[ogļrači] apgulās uz klonā pasviestā džutas paklāja..
3.sar. Pateikt (parasti īsi, aprauti). Pamest (8).
Piemēri..ir vārdi, ko pasviež viegli kā laburītu - gar ausīm slīdoši.
  • ..ir vārdi, ko pasviež viegli kā laburītu - gar ausīm slīdoši.
  • ..pēdīgi viņš laikam bija apķēries, ka visu laiku runā viens pats, un pieklājības pēc pasvieda viņai šo jautājumu.
  • Edmundam ir dzīva, bagāta fantāzija.. Pasvied Edmundam domu, un viņš to improvizēs atjautīgā etīdē.
4.sar. Nevērīgi, arī nicīgi iedot.
PiemēriPasviež piecdesmit rubļu par braucienu, kas maksā pāris rubļu, bet izdot atlikumu neļauj. Nē, viņiem [pusaudžiem] nevajag, viņi ir bagātnieki..
  • Pasviež piecdesmit rubļu par braucienu, kas maksā pāris rubļu, bet izdot atlikumu neļauj. Nē, viņiem [pusaudžiem] nevajag, viņi ir bagātnieki..
  • Maiga: Es ļoti palūgšu no jums [ārsta] zīmīti... tad man būs ko pasviest brigadierei, kad atkal māksies man virsū.
  • ..Aivars savus pakalpiņus pārsteidza, izberot uz galda piecus rubļus kapeikās un pasviežot pāris rubļu visdūšīgākajam, kas izmazgāja klasi.
Avoti: 6-1. sējums