krunka
krunka -as, s.
1.Rieva (parasti sejas ādā). Grumba (1).
PiemēriDziļas krunkas.
- Dziļas krunkas.
- Stāva krunka pierē.
- (Sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri krunkās.
- Puiša lielās acis pavērsās uz Kristīni, un viņa uzacu starpā parādījās krunka.
- Kazaha stūrainie vaigu kauli, sīkām krunkām izvagotā mute un divas brūnas svītriņas acu vietā neizteica neko vairāk par vienkāršu ziņkāri..
- Grafiku par cilvēka smaidu un sāpēm iezīmē krunkas sejā..
1.1.Rieva (dzīvnieka ādā).
PiemēriUn Duksis savieba purnu krunkās un sniedza man savu balto ķepiņu.
- Un Duksis savieba purnu krunkās un sniedza man savu balto ķepiņu.
2.Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
PiemēriSvārki raujas krunkās.
- Svārki raujas krunkās.
- Izgludināt krunku galdautā.
- Krunkās [zābakiem] vēl spīdēja deguts, to viņš ar vībotņu vīkšķi noslaucīja nost.
2.1.Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
PiemēriVismazākā izmēra mētelis [jaunkareivim] gandrīz līdz zemei, mugurpusē savilkts milzīgās krunkās.
- Vismazākā izmēra mētelis [jaunkareivim] gandrīz līdz zemei, mugurpusē savilkts milzīgās krunkās.
Avoti: 4. sējums