ķildnieks
ķildnieks -a, v.
ķildniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
ķildinieks -a, v.; retāk
ķildiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; retāk
1.Cilvēks, kas bieži ķildojas.
PiemēriUģa gaita ir bravūrīga, sejas izteiksme izaicinoša, parupja - kā īstam ķildniekam.
- Uģa gaita ir bravūrīga, sejas izteiksme izaicinoša, parupja - kā īstam ķildniekam.
- «Izbeidziet! Atraduši īsto bridi strīdam,» Guntis izšķīra ķildniekus.
- ..Ieva [izrādē] ir Edvarta gudra sabiedrotā un ne tikai nevaldāma ķildniece.
1.1.pārn. Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
Piemēri..strīdas tūkstošiem strazdu. Putnus kāds.. iztraucējis, un viss milzīgais ķildnieku bars aizdrāžas pāri galvai..
- ..strīdas tūkstošiem strazdu. Putnus kāds.. iztraucējis, un viss milzīgais ķildnieku bars aizdrāžas pāri galvai..
- ..strauss ir liels ķildnieks - viņš mūžam lien kauties..
Avoti: 4. sējums