serenāde
serenāde -es, dsk. ģen. -žu, s.; mūz.
1.Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
PiemēriLangarts [Laimai]: Vai tādēļ mani nolūki nekrietni, kad saku tūdaļ patiesību? Vai man gan vajadzēja, lai jūs apmānītu, dziedāt pie jūsu loga serenādes? Es jūs taču turēju par attīstītu sievieti, kura zinās, ka mīlestības dziesmai, lai nu viņa sākas kā sākdamās, iznāk beigas arvien vienādas.
2.Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
PiemēriViņa [Mocarta] kompozīcijas pārstāv gandrīz vai visus tā laika mūzikas žanrus - simfonijas, koncertus, sonātes,.. serenādes, dažādus kamermūzikas ansambļus..
Avoti: 7-1. sējums