panckas
panckas -u, vsk. pancka, -as, s.; sar.
1.Noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml. gabali.
PiemēriČetras kailas, netīras sienas, pudeļu un pancku jūklis, uz.. tahtas bezpalīdzīgi atzvēlies Almants.
- Četras kailas, netīras sienas, pudeļu un pancku jūklis, uz.. tahtas bezpalīdzīgi atzvēlies Almants.
- Izvandīja [šucmaņi] veikli Būdā visas panckas - Nekas vērtīgs rodams Nebija diemžēl.
- Viņš apģērbies vecās panckās.
1.1.niev. Apģērba gabali. Arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
PiemēriEs saku: tās zīda panckas zemē un lai stājas ķēķī pie plīts!
- Es saku: tās zīda panckas zemē un lai stājas ķēķī pie plīts!
- Jau veselu nedēļu Antonija Vanaga pārnakšņo ēdamistabā uz dīvāna, izmētā savas panckas, kur pagadās..
- «Tur kāds.. grib rauterei [mātei] zīda un samta panckas gādāt..»
Stabili vārdu savienojumi
- Lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā idioma — vienk. Stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
Avoti: 6-1. sējums