mietnieks
mietnieks -a, v.; novec.
Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
PiemēriViņš apsveicinājās ar visiem, kas nāca priekšā: ar čigānu zirgu mietnieku, ar veco Oliņu, kurš pie ledus pagrabiņa pudeles skaloja..
- Viņš apsveicinājās ar visiem, kas nāca priekšā: ar čigānu zirgu mietnieku, ar veco Oliņu, kurš pie ledus pagrabiņa pudeles skaloja..
- Kroga priekšā ar atjaunotu sparu atkal gāja tālāk tirgus gaita: pīckās un džindžalas vicinādami, zirgu mietnieki kapāja stīvos un pusaklos lopiņus..
Avoti: 5. sējums