Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sieninieks
sieninieks -a, v.
sieniniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
Cilvēks, kas ievāc sienu. Arī siena pļāvējs.
PiemēriPamazām krēslo, un no kalna otras puses kāpj slīpumā vēlie sieninieki. Edvarts nes grābekļus un pieslien klēts priekšā.
Avoti: 7-1. sējums