uzputot
uzputot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriUzputot kartupeļu biezputru.
- Uzputot kartupeļu biezputru.
- Olas dzeltenumu samaisa ar cukuru, kakao, vaniļu, atšķaida ar karstu pienu. Trauku ar maisījumu liek karstā ūdens peldē un mērci uzpūto, tad iemaisa atsevišķi saputotu olas baltumu.
- «Putukrējums.. bija paspējis atsuloties. Vajadzēja uzputot citu,» mājasmāte skaidroja vienā laidā..
- pārn. Sniegs - tas krīt un nokūst, baltu mākoni vējš uzdzen, uzputo un atkal aiztrenc.
2.intrans. Būt tādam, kam ir radušās putas virsmā.
PiemēriAlus uzputojis.
- Alus uzputojis.
Avoti: 8. sējums