Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izceļotājs
izceļotājs -a, v.
izceļotāja -as, s.
1.Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis.
Piemēri..vienā pašā Forda automobiļu rūpniecības pilsētā Detroitā vergoja tūkstošiem izceļotāju no Aizkarpatu Ukrainas..
2.Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
PiemēriIzceļotāji [skudras] parasti izveido milzīgu vairākus simtus metru platu paklāju, kas kustas.
Avoti: 3. sējums