uts
uts uts, dsk. ģen. utu, s.
Dūrējutu kārtas kukainis.
PiemēriŽurku uts.
- Žurku uts.
- Strupastu uts.
- Galvas uts.
- Drēbju uts.
- Kaunuma uts.
- Kara laikā ar petroleju ierīvēja galvas bērniem un arī pieaugušajiem, ja matos bija iemetušās utis.
- No vecā pa visu telpu izplatās asa, pretīga smaka. Māte domā, ka tā nāk no utu zālēm, ko Jānim sūta brāļadēls no Rīgas, lai kukaiņi viņu nenoēstu.
- Suņa ādai jābūt tīrai, un suņa spalvā nedrīkst iemesties blusas, utis un citi parazīti.
- sal. Svešas tautas redz, cik skaista mūsu zeme, ar elkoņiem laužas te iekšā, lien te kā utis kažokā..
- pārn. «Tu esi gnīda. Līdz utij tev vēl jāpaaugas.»
- Tāli [Osiene] bīdīja pa priekšu, tos divus [bērnus] aiz rokām vilka līdzi. Vispirms savā galā, pēc susekļa un utu ķemmēm, tad laukā uz skaidienu..
Stabili vārdu savienojumiApaugt ar utīm. Utu ķemme.
- Apaugt ar utīm — sar. Kļūt ļoti uztainam (parasti par cilvēku).
- Utu ķemme — sar. Ļoti bieza ķemme.
Stabili vārdu savienojumiBriežu uts. Karpu uts. Lapu uts.
- Briežu uts — Kaulmuša.
- Karpu uts — Uz zivīm parazitējošs vēzis.
- Lapu uts — Laputs.
Avoti: 8. sējums