uvertīra
uvertīra -as, s.; mūz.
1.Orķestra skaņdarbs — ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
PiemēriPirmā koncerta programmu viesi ievadīja ar poļu operas klasiķa Moņuško uvertīru operai «Flis».
Stabili vārdu savienojumiFranču uvertīra. Itāliešu (arī itāļu) uvertīra.
1.1.pārn. Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
PiemēriDažos acumirkļos kalni ieguva pavisam citu izskatu: apdzisa, sadrūma, kļuva mironīgi salti un bezsirdīgi. Šo sajūtu vēl vairāk pastiprināja strauji sabiezējošā tumsa. Bet tā izrādījās tikai uvertīra. Drīz jo drīz sākās traks stihijas kankāns.
2.Patstāvīgs programmatisks koncertskaņdarbs sonātes formā orķestrim.
PiemēriPie tautas dzīves ainām un tautas tēlojuma Vītols atgriežas uvertīrā «Sprīdītis».., kas ir saistīta ar skatuves mūziku A. Brigaderes pasaku lugai..
Avoti: 8. sējums