utubunga
utubunga ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
2.niev. Trūcīgs, arī nicināts cilvēks.
PiemēriViņš [karalis] atgādināja ubagu, kas pārstaigājis pus pasaules un noplīsis līdz ādai. Pils sargi viņu izsmēja un negribēja ielaist pa vārtiem. «Kur tu lien, skrandainais utubunga!» viņi kliedza.
- Viņš [karalis] atgādināja ubagu, kas pārstaigājis pus pasaules un noplīsis līdz ādai. Pils sargi viņu izsmēja un negribēja ielaist pa vārtiem. «Kur tu lien, skrandainais utubunga!» viņi kliedza.
- ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
Avoti: 8. sējums