Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cietumnieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
PiemēriVienīgais cilvēks, kas nebija kopā ar viņiem sēdējis priekš gada cietumā, bija Juris Rubenis, bet tā tas arī nebija domāts, ka.. [atceres vakarā] piedalītos tikai cietumnieki.
Avoti: