Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mēness
mēness mēness, dsk. mēneši, v.
1.vsk.; parasti īpašvārda nozīmē Zemes dabiskais pavadonis.
PiemēriMēness spīd.
Stabili vārdu savienojumiAugošs Mēness. Bāls kā mēness. Dilstošs Mēness.
1.1.pārn.; sar. Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
PiemēriPlāni sila smilšu krāsas mati ar mēnesi vidū.
2.Planētas dabiskais pavadonis.
Piemēri«..Jupiters. Cik tas gaiši spīd.. četru mēnešu apripots! Iedomājies tikai mūsu zemes nakti četru mēnešu apgaismojumā. Kāds tas būtu krāšņums!»
Avoti: 5. sējums