Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēnesseja
mēnesseja -as, s.; poēt.
Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
PiemēriMākoņu spraugā parādās sidrabaina mēnesseja, bāls gaišums noslīd līdz jūras ūdeņiem..
Avoti: 5. sējums