mēnessērdzīgs
mēnessērdzīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas slimo ar somnambulismu.
PiemēriBergs:.. pēdējā laikā ar viņu iet strauji uz leju. Klīst valodas, ka viņš esot mēnessērdzīgs...
- Bergs:.. pēdējā laikā ar viņu iet strauji uz leju. Klīst valodas, ka viņš esot mēnessērdzīgs...
- Es laikam esmu mēnessērdzīgs. Katru nakti klīstu pa šo ceļu.
- sal. Elza dzīvoja un reizē nedzīvoja. Kustējās kā mēnessērdzīga, strādāja kā mašīna bez domām pie tā, ko darīja.
1.1.lietv. nozīmē: mēnessērdzīgais, -ā, v.; mēnessērdzīgā, -ās, s. Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
PiemēriMēnessērdzīgais staigā pa jumtu..
- Mēnessērdzīgais staigā pa jumtu..
- sal. Augusts satrūkās kā mēnessērdzīgais, ko sauc vārdā.
Avoti: 5. sējums