Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēnessvaigs
mēnessvaigs -a, v.; poēt.
Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
Piemēri..Un pāri ārēm, debess rasas lietām, Tik mēnessvaigs kā bālgans ķerubs māj.
Avoti: 5. sējums