iztvaicēt
iztvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
PiemēriIztavaicēt ūdeni.
1.1.Izdalīt tvaiku veidā (ko no vielas).
Piemēri..ar slēgto vakuuma katlu palīdzību iespējams iztvaicēt no gatavojamās masas tieši tik lielu mitruma daudzumu, cik nepieciešams, lai no masas iznāktu konfektes pēc noteiktas receptes.
2.Ar tvaiku izkarsēt.
Piemēri..speciāls transportieris paņems kannas, apmazgās, izlies pienu un pēc tam atkal, izmazgātas un iztvaicētas, atnesīs atpakaļ uz automašīnām.
Avoti: 3. sējums