iztvanēt
iztvanēt parasti 3. pers., -tvan, pag. -tvanēja; poēt.
1.intrans. Tvanēt un pabeigt tvanēt.
PiemēriVīst rozes drīz, lai cik tās košas,.. Bet ziedu smarža skurbinoša Vēl ilgi sirdī neiztvan.
2.trans. Izdalīt (spēcīgu smaržu).
PiemēriIevu ziedi iztvan smaržu.
Avoti: 3. sējums