apdvest
apdvest -dvešu, -dves, -dveš, pag. -dvesu; trans.
1.Uzpūst (dvašu, elpu).
PiemēriRoberts.. pieliecās namatēvam gluži tuvu, apdvesdams viņu ar degvīna pūsmu.
- Roberts.. pieliecās namatēvam gluži tuvu, apdvesdams viņu ar degvīna pūsmu.
1.1.pārn. Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.).
PiemēriAbas [meitenes] apstājās, apdvesdamas apkārtējos ar smaržu mākoni.
- Abas [meitenes] apstājās, apdvesdamas apkārtējos ar smaržu mākoni.
- Viegla sala apdvestajā marta naktī rūgti smaržoja sulu pilnie kārkli.
- Tā bija.. saulaina, silta un ziedu smaržu apdvesta diena..
2.Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
PiemēriSejas vaibsti [meitenei] bija smalki un nezin kāpēc likās skumju apdvesti..
- Sejas vaibsti [meitenei] bija smalki un nezin kāpēc likās skumju apdvesti..
- Daudz dzimtenes ilgu, vientulības sāpju apdvestu pantu ir Raiņa dzejoļu krājumos "Tie, kas neaizmirst", "Gals un sākums"..
- Šodien komjaunieši veic lielus, varonības apdvestus celtniecības darbus.
Avoti: 1. sējums