paslēpt
paslēpt -slēpju, -slēp, -slēpj, pag. -slēpu; trans.
1.Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast.
PiemēriLiene paslēpa vēstuli azotē.
- Liene paslēpa vēstuli azotē.
- Es jau rīta pusē tos [zāģi un cirvi] paņēmu un paslēpu upeņu krūmā aiz klēts.
- Ragana nu paslēpusi sērdienīti zem kubla..
1.1.Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
Piemēri..paslēpju rītos savas bezkaunīgās acis zem lakata un strādādama gaidu vakaru.
- ..paslēpju rītos savas bezkaunīgās acis zem lakata un strādādama gaidu vakaru.
- Zēns nokaunējies paslēpa seju tēva azote..
1.2.pārn. Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
PiemēriVēl [braucot] kādu brīdi stiepās akas vinda kā rādītāja pirksts, tad tuvu pienākušie krūmi arī to paslēpa.
- Vēl [braucot] kādu brīdi stiepās akas vinda kā rādītāja pirksts, tad tuvu pienākušie krūmi arī to paslēpa.
- Vakars sisina sienāžu balsīm, Bērzi ceļmalā mēnesi paslēpj.
Avoti: 6-1. sējums