ievelties
ievelties -veļos, -velies, -veļas, pag. -vēlos; refl.
1.Refl. → ievelt.
PiemēriBaļķi ievēlās upē.
1.1.Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriSkolotājs Alsters, izdzirdīs kliedzienus, metas gar krastu uz leju. Kāds no mazajiem būs atkal ievēlies ūdenī.
1.2.Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
PiemēriUzbraucām akmenim, ievēlamies sniegā cits pār citu kā rudzu kūlīši..
2.Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) — parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
PiemēriDurvis nedroši iečīkstējās. Ievēlās aukstā gaisa mutulis..
2.1.sar. Ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā).
Piemēri..durvis ar sprāgšanu atsprāga vaļā, pa tām vispirms ievēlās suns un tam tentertenteriski pakaļ Mirdza.
3.parasti 3. pers.; pareti Iekļūt (piemēram, matos, spalvā), cieši sajaucoties, savijoties (ar tiem) — par pūkām, gružiem u. tml.
PiemēriMatos viņai visu dienu stāvēja dūnas, kas nakti no spilvena tur ievēlušās.
Avoti: 3. sējums