ievērpt
ievērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu; trans.
1.Iesākt vērpt, bet nepabeigt.
PiemēriSaimnieks ievērpa vienādi rudenī pats pirmos linus.
1.1.pārn. Iesākt (parasti domu, sarunu).
PiemēriMeijers prot ievērpt un saturēt sarunas pavedienu.
2.Vērpjot ietvert (pavedienā).
PiemēriIevērpt pavedienā citas krāsas dziju.
2.1.pārn. Iekļaut (daiļdarbā).
PiemēriBet ko mēs sastopam viņa rūpīgi noslīpētajās.. vārsmās, kas ievērptas ļoti daudzveidīgās pantu formās?
Avoti: 3. sējums