ievērot
ievērot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Uztvert (ar redzi). Ieraudzīt.
PiemēriTuvu viņš man paiet garām, bet.. neizrāda, ka būtu mani ievērojis.
1.1.Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem.
PiemēriPatiesību sakot, mani ievērot grūti. Man ir tik parasta seja, tik neizteiksmīgs augums..
1.2.Atklāt, konstatēt.
PiemēriJau pirms daudziem gadiem bioķīmiķi ievēroja, ka fosfora savienojumiem dzīvajā dabā ir milzīga nozīme.
2.Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
Piemēri..Līvija zināja sava stāvokļa priekšrocības, savu šarmu un personības burvību. Viņa bija pieradusi, ka to ievēro vairāk nekā daudzas citas jaunas sievietes.
2.1.Pamanīt.
PiemēriCik dīvaini ātri dažkārt aizskrien gadalaiks, nemaz neievērots, un šķiet, ka ziemas nav bijis.
4.Rīkoties saskaņā (ar kādiem ieteikumiem, norādījumiem u. tml.). Iegaumēt un izpildīt (noteikumus, prasības u. tml.).
PiemēriIevērot diētu.
Stabili vārdu savienojumiIevērot distanci.
4.1.Izpildīt (kādus nosacījumus), lai saglabātu (piemēram, noteiktus politiskos apstākļus).
PiemēriIevērot neitralitāti.
5.Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos).
PiemēriJa izmeklētājs lūgumu ievēro, viņš izdara attiecīgas izmeklēšanas darbības.
6.novec. Novērot, uzmanīt.
PiemēriBet cik uzmanīgi arī kučieris neievēroja katru Edgara soli,.. visa slepenā uzraudzība palika bez sekmēm.
7.divd. formā: ievērojot Saskaņā, sakarā (ar ko).
Piemēri..šajos dzejoļos, ievērojot bērnu uztveres spējas, dzejnieks necentās ieaust kādu plašāku sabiedriski nozīmīgu saturu, domu.
Avoti: 3. sējums