iegaumēt
iegaumēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nostiprināt atmiņā.
PiemēriIegaumēt dziesmas vārdus.
- Iegaumēt dziesmas vārdus.
- Iegaumēt dzirdēto nostāstu.
- Ātri iegaumēt uzdoto mācību vielu.
- Iegaumēt melodiju.
- Iegaumēt ceļu.
- Iegaumēt nepazīstamā seju.
- Ezeriņš.. devās uz pilsētu, nemitīgi domās atkārtodams vajadzīgo adresi, lai to labi iegaumētu.
- «Vai tas ir grūti - iemācīties pareizi stūrēt?» - «Kā kuram, jaunkundze. ..» Andrejs atbildēja. «Dažs iegaumē vienā sardzē, cits visu mūžu nevar iemācīties.»
1.1.Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
PiemēriAgresoriem jāiegaumē, ka jauns pasaules karš neizbēgami novedīs pie kara kurinātāju sakāves.
- Agresoriem jāiegaumē, ka jauns pasaules karš neizbēgami novedīs pie kara kurinātāju sakāves.
- «Neaizmirsti, ko runājām... Tikai iegaumē - nestāsti par to nevienam ne pušplēsta vārda.»
- ..rajona.. ļaudis iegaumējuši veco patiesību, ka laba sēkla ir ķīla augstām ražām. Tāpēc katru rudeni atber pietiekamos daudzumos labu sēklu nākamajam pavasarim.
Avoti: 3. sējums